public class Hello{
static {
System.out.println("静态块");
}
{
System.out.println("实例块");
}
public Hello(){
System.out.println("构造方法");
}
public static void main(String []args){

}  

}
运行后是这样的:

静态块

在main方法里面实例化一下,即代码是这样的:

public class Hello{
static {
System.out.println("静态块");
}
{
System.out.println("实例块");
}
public Hello(){
System.out.println("构造方法");
}
public static void main(String []args){
Hello hello = new Hello();
}
}
运行后是这样的:

静态块

实例块

构造方法

通过上面的这两个例子可以看出来,当一个类加载的时候,调用静态块,当实例化一个对象的时候,实例块和构造方法被调用。

然后下面我这样写了写:

先写了一个父类:

public class Personal{
static{
System.out.println("父类的static块");
}
{
System.out.println("父类的实例块..");
}
public Personal(){
System.out.println("父类的构造方法..");
}
}
然后写了一个子类:

public class Child extends Personal{
static{
System.out.println("子类的static块");
}
public Child(){
System.out.println("子类的构造方法。");
}
{
System.out.println("子类实例块..");
}
}
在另外的一个类里面测试:

public class Test{
public static void main(String []args){
Child child = new Child();
}
}
运行后得到的结果是:

父类的static块

子类的static块

父类的实例块..

父类的构造方法..

子类实例块..

子类的构造方法..

由此可以得到的结论是:

类的初始化过程是:

1.父类静态块

2.子类静态块

3.父类实例块

4.父类构造器

5.子类实例块

6.子类构造器